Pareizs laiks
AnglijaAlbānijaAlžīrijaAngola ASVArgentīnaAustrālijaAustrijaBaltkrievijaBangladešaBeļģijaBosnijaBrazīlijaČehijaČīleĒģipteGrieķijaFrancijaHolandeHorvātijaIgaunija Īrija IndijaItālijaJapānaKambodžaKanādaKosovaKrievijaĶīnaLietuvaLuksemburgaMaķedonijaMaltaMarokaMelnkalneNorvēģijaPolija SpānijaSomija TurcijaUkrainaVācija Zviedrija
Kurš nosaka, kas ir pareizs laiks?
Laimīgie laiku neskaita un arī aizvēsturiskos laikos cilvēkiem bija vienalga, kāds ir pareizs laiks. Laika ritums tika mērīts dienas tumašajā un gaišajā laikā, vajazības gadījumā sadalot to pēc tā, cik bieži gribējās ēst. Vēlāk radās saules pulkstenis, mehāniskais pulkstenis, elektroniskais pulkstenis un atompulkstenis.
Šobrīd pareizs laiks tiek noteikts, balstoties uz "koordinētā universālā laika" sistēmu (UTC). Sistēmu 1963. gadā apstiprināja Starptautiskā Radio konsultatīvā komiteja, sinhronizējot to ar atompulksteņa darbību. Kopš šī brīža 1 sekundes garums ir vienāds ar 1 cēzija atoma pārejas ilgumu. Diemžēl vai par laimi zemes rotācija ilgtermiņā tomēr nesakrīt ar cēzija atoma kustības ātrumu, tādēļ 1972. gadā UTC tika papildināts ar bonus sekundēm ("leap seconds"). Papildinājums paredz, ka ik pēc noteikta, nevienmērīga intervāla laika skaitīšana tiek papildināta ar vienu sekundi. Vairāk kā 40 gadu laikā kopš pareizs laiks tiek noteikts, balstoties uz UTC standartu, kopumā ir pievienotas 25 sekundes. Zinātnieki jau ir atraduši dažādus risinājumus, kas ļautu atteikties no bonus sekundēm, taču līdz šim izmaiņas nav ieviestas. Starp citu pēdējā sekunde tika pievienota 2012. gada 30 jūnijā. Vai pamanījāt?
Kā tiek sadalīts laiks?
Saskaņā ar UTC standartu pareizs laiks tiek sīkāk sadalīts dienās, stundās, minūtēs un sekundēs. Katra diena ietver 24 stundas, 3600 minūtēs un 86`400 sekundes. Precīzi 2 nedēļas pirms laika uzskaitei tiek pievienota bonus sekunde par to tiek ziņots specializētā izdevumā "Bulletin C". Papildus sekunde tiek pievienota konkrētās dienas pēdējās stundas pēdējā minūtē pašās beigās.
Ko pulksteņos nozīmē AM un PM?
- AM - pirms pulkstens 12.00
- PM - pēc pulkstens 12.00
Saīsinājumi AM un PM ir atvasināti no latīņu valodas, kur AM atšifrējas kā "ante meridiem" - pirms pusdienlaika, bet PM - "post meridiem" - pēc pusdienlaika.)
Laika joslas
Pirms UTC ieviešanas, pareizs laiks tika balstīts uz Grīnvičas laiku ("Greenwich Mean Time) jeb GMT standartu. GMT tika ieviests 1847. gadā Lielbritānijas dzelzceļa vajadzībām un tika noteikts, izmantojot teleskopu, kas sekoja saules kustībai un atradās Grīnvičas observatorijā. Laika mērīšana, izmantojot Grīnvičas teleskopu, tika pārtraukta 1954. gadā, taču reizēm pareizs laiks joprojām tiek attēlots, pievienojot tam abriavatūru GMT. Kopumā Grīnvičas nozīme gan joprojām ir saglabājusies, jo Grīnviča tiek pieņemta kā nulles meridiāns laika joslu uzskaites sistēmā.
Laika zonas kā starptautiski ieviests termins tika pieņemts 1884. gadā Laika meridiānu konferencē. Ņemot vērā zemes rotāciju un kustību ap sauli zeme tika sadalīta 24 zonās, kur katra zona tika pieņemta kā 1 stunda. Praksē šī sistēma gan darbojas nepilnīgi, jo pat valstis, kuras formāli ietilpst vairākās laika zonās (Ķīna, Indija) praktisku apsvērumu dēļ ir definējušas sev vienu laika zonu.
Paralēli virkne valstu, t.sk. Irāna, Afganistāna, Venecuēla, Birma un daļa Austrālijas izmanto 30 minūšu novirzi no standarta pareizā laika uzskaites. Savukārt, piemēram, Nepāla koriģē laika uzskaiti par 15 minūtēm. Salīdzinoši Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pareizs laiks tiek koriģēts ar +2 stundām (GMT/UTC+02:00). Mūsu grupā vienlaikus ietilpst arī tādas valstis kā Ukraina, Bulgārija, Turcija, Izraēla, Lībija, Grieķija, Rumānija, Ēģipte un Sīrija. Ja dodaties uz kādu no šīm valstīm, tad pareizs laiks Latvijā būs tieši tāds pats kā ārvalstīs un pulkstenis nebūs jāpārgriež.
Ziemas un vasaras laiks
Vēl lielāku sajukumu jautājumā par to, cik ir pareizs laiks, ievieš daudzās valstīs, t.sk. Latvijā praktizētā pāreja uz ziemas laiku un vasaras laiku. Pāreja notiek ekonomisku motīvu vadīta, t.i. ar mērķi ietaupīt uz elektrības apgaismojuma, kā arī, lai pagarinātu iespējas cilvēkiem veikt darbus dienas gaišajā laikā.
Pāreja uz vasaras laiku Latvijā notiek katra marta pēdējā svētdienā (plkst. 3:00), kad pulkstenis jāpagriež 1 stundu uz priekšu. Attiecīgi pāreja uz ziemas laiku notiek oktobra pēdējā svētdienā, naktī plkst. 4:00, pagriežot pulksteni 1 stundu atpakaļ. Šai praksei pasaulē kopumā seko vēl 70 valstis, bet nesen no tās atteicās Krievija. Baltkrievija un Turcija.
Pēc pulksteņa pārgriešanas ziemā rodas sajūta, ka esam ieguvuši 1 stundu un varam gulēt ilgāk. Savukārt pārejot uz vasaras laiku ir sajūta, ka esam 1 stundu zaudējuši, jo jāceļas agrāk.
Cilvēki, kas ir jūtīgi pret ierastā ritma traucējumiem regulāri žēlojas par šādu praksi. ES ir uzklausījusi šīs žēlabas un Eiropas parlaments jau nobalsoja, ka visā Eiropā ir jāatceļ laika grozīšana. Pārmaiņām vajadzēja stāties spēkā 2021. gadā, bet birokrātisku šķēršļu dēļ (Eiropas padome nevienojās ar Eiropas komisiju, kurai pirmajai jārīkojas), tas netika izdarīts. Tajā pašā laikā, varam prognozēt, ka tuvāko gadu laikā lēmums tiks pieņemts un pāreja uz vasaras vai ziemas laiku vairs nebūs aktuāla ne Eiropā, ne Latvijā.
